Kārlis Ozoliņš - Veiksmīgais debitants ar drifta pieredzi un treniņiem simulatoros

Autosportam sekoju līdzi jau no mirkļa, kopš sevi atceros, kad F1 cīņas televizorā skatījās visa radu saime. Savos junioru gados tētis brauca ar kartingu, tāpēc ģimenē autosports vienmēr bijis asinīs. Iepriekš sevi labi pierādīju tikai gadījuma sacensībās, gan ar īres kartingiem, gan simulatoriem, vairāk vienkāršī izklaides pēc. Spilgtas atmiņas ir arī no senas bērnības, kad par pirmo algu nopirku simulatora stūri un daļu savas bērnības pavadīju spēlējot simulatorus.

Īstajās sacensībās ielecu tikai pagājušajā (2019.) gadā, kad drifta sacensībām (street klasei) sagatavoju savu automašīnu. Šķiet, ka augstākais sasniegums bija TOP 8 cīņas, kas nav slikts rezultāts priekš debitanta. Pēdējos gadus ikdienā gan nesanāk autosportam īpaši sekot līdzi, taču šad un tad patīk paskatīties deviņdesmito gadu autošosejas cīņas. Lielākais elks? Grūti pateikt, iedvesmoja daudzi - rallijā Kolins Makrejs, F1 Mihails Šūmahers, autobūvē Andris Dambis, u.c.

Par ABC Race projektu uzzināju jau pašos pirmssākumos, kad labi draugi A. Virbulis un V. Kikusts sāka būvēt savu Peugeot priekš šī seriāla. Ja sākumā šī ideja īpaši neaizrāva, tad paskatoties cīņas dzīvē un iesēžoties blakus kādam no braucējiem, kādā no treniņiem, sapratu, ka nelielā auto jauda nepadara sacensības garlaicīgas, tieši pretēji - katra kļūda un lieka kustība padara apļa laiku krietni sliktāku, tāpēc cīņas izskatījās ļoti interesantas un aizraujošas.

Skatījāmies sacensības ar man tuviem draugiem A. Bulu un J. Strazdiņu (kas arī ir mana šī brīža komanda - Degviela Motorsport) un runājām par to, ka izskatās ļoti aizraujoši un kādreiz varētu pamēģināt ielekt autošosejā. Protams, tajā mirklī nemaz nedomāju, ka tas viss varētu notikt jau tūlīt pat un es piedalīšos nākamā gada sezonā. Veiksmīgu apstākļu sakritības dēļ, kādā draugu pasākumā satikām cilvēkus no “Ātruma Cilts”, kuriem bija Honda Civic, kas izmantota video rullīšos un principā lieliski derēs mūsu vajadzībām. Pēc nelielas apspriedes, tā arī viss sākās. Tik pat pēkšņi mēs vienojāmies, ka turpmāko deviņu mēnešu laikā mēs uzbūvēsim reālu autošosejas auto un nākošgad man jāiet uz starta kā galvenajam pilotam.

1996. Gada Honda Civic trīsdurvju hečbeks. Lai gan šis auto mūs pats atrada, praktiski citus variantus neizskatījām. Izvēle krita tieši uz šo Honda Civic dēļ vairākiem faktoriem. Automašīnai jābūt ar pareizajiem ciltsrakstiem - Honda vienmēr bijusi autosportā un arī šie gadi nebija izņēmums, kas nozīmē to, ka ir pieejamas (vai pieejamākas un lētākas kā citiem auto) daudz un dažādas detaļas. Vizuāli auto šķiet aerodinamisks, ar zemu smaguma centru un platu riteņu bāzi, kas jebkurā autosporta disciplīnā ir ļoti svarīgi. Tāpat nevienam nav noslēpums, ka sezonā, pirms mēs pievienojāmies, ātrākais bija K. Laipnieks, kas brauca tieši ar šādu auto. Protams, viss ir niansēs, taču, ja mūsu acu priekšā šāds auto var braukt tik ātri, tad nav iemesla domāt, ka mūsu auto būs lēnāks.

Papildus ir vērts pieminēt, ka auto vizuāli izskatījās pēc tiešām laba pirkuma, ar kuru nebūs jāzaudē laiks, nauda un nervi, taču vēlāk atklājās pavisam cits skats. Japāņu automašīnas mīl rūsēt, it sevišķi tad, ja pavadījušas lielāko daļu laika mūsu klimatā. Ļoti liela daļa automašīnas virsbūves bija jāpārmetina un šobrīd skaidrs ir tas, ka vēlreiz iet cauri kam tādam mēs neparakstītos, bet gan meklētu citu šasiju.

Projektu sākām ar veiksmīgu sadarbību ar “Ātruma Cilti” - pateicoties viņiem tikām pie automašīnas, kas rūc, brauc un ir vienā gabalā. Ja sākumā likās, ka esam vinnējuši loterijā un auto tikai jāieliek dugas, kā arī jāveic nelieli kosmētiski uzlabojumi, tad drīz vien sapratām, ka nekas nenāksies tik viegli. Honda izrādījās praktiski pilnībā izrūsējusi un jau sākām apsvērt meklēt citu šasiju, taču beigās ķērāmies pie darba un pārmetinājām visu šasiju līdz tādam stāvoklim, ka par metināšanas darbiem varēs aizmirst uz vairākiem gadiem.

Sākumā mērķis bija iekļauties aptuveni 4000eur robežās, taču beigās kopējās izmaksas tika pārsniegtas gandrīz divas reizes - pilns auto no nulles līdz tādam, kādu to šobrīd var redzēt trasē, izmaksāja nedaudz virs 8000eur. Vērts pieminēt, ka ieguldījām paši savu laiku un visus darbus, izņemot drošības karkasa uzstādīšanu, kas krietni samazina kopējās izmaksas, salīdzinot ar to, kādas tās būtu nododot darbus darīt kādā servisā. Protams, konkurētspējīgu (TOP 3) automašīnu ABC Race seriālam var uztaisīt par aptuveni 5000eur, taču tas neiekļauj gaumīgu un efektīgu vizuālo noformējumu - salona krāsošanu, drošības karkasa krāsošanu, virsbūves pilnu aplīmēšanu un citas nianses. Gan es, gan “Degviela Motorsport” komanda vienmēr ir uzskatījusi, ka automašīnai ir jābūt ne tikai ātrai, bet arī labi jāizskatās, ko mums arī ir izdevies panākt.

Jebkurš entuziasts, kurš savā dzīvē ir nodarbojies ar auto remontu vai tā uzlabošanu pats savām rokām, būs spējīgs uzbūvēt ABC automašīnu. Praktiski vienīgais, ko nevar izdarīt pats, ir uzstādīt sertificētu drošības karkasu, kas izmaksā orientējoši 1000eur.

Pēc mūsu pieredzes, papētot kopējo ABC Race automašīnu tirgu, varam atzīt, ka izdevīgāk būs nopirkt jau gatavu auto un to pēc tam uzlabot pēc saviem ieskatiem. Pieredze rāda, ka gatavu automašīnu var nopirkt 3000-7000eur robežās, kas ir pavisam adekvāta cena par sacīkstēm gatavu auto. Otrs variants ir izīrēt gatavu automašīnu - ja viens posms braucējam izmaksā orientējoši 600eur, tad viena sezona noteikti izmaksās mazāk kā uzbūvēt vai nopirkt gatavu auto. Svarīgi pieminēt, ka tiek ietaupīts ļoti liels laiks, taupīti nervi un līdzekļi, ko prasa autosporta automašīnas uzbūve un uzturēšana.

Tā kā esam vienots klubs, tad visi jautājumi tiek risināti kopīgiem spēkiem - sapulcēs un kopējās sarakstēs, kas ir pozitīvi. Tādā veidā tiek atrasts kompromiss un tas noteikti palīdz piesaistīt vairāk braucējus, jo tiek uzklausītas visas vēlmes un pēcāk kopēji apspriestas. Protams, ir gadījušies arī ne tik pozitīvi mirkļi, kas, galvenokārt, radušies nesaprašanos vai kļūdu pēc un vēlāk konfilkti atrisināti. Reizēm ir gājis tiešām karsti, taču jāsaprot, ka tas ir autosports un emocijas vienmēr sitīs augstu vilni. Hokejā spēlētāji novelk cimdus, šeit viss tiek atrisināts bez dūru vicināšanas!

Bez treniņiem rezultāta nebūs, tas ir vairāk kā skaidrs. Jā - katrs no tiem maksā naudu un nav lēts prieks, taču jāsaprot, ka vienmēr būs, kur augt un arī to, ka konkurenti trenējas, kamēr tu netrenējies. Šķiet, ka visas sezonas garumā esam izlaiduši tikai vienu vai divus treniņus, dažādu apstākļu dēļ, tāpēc varu teikt, ka treniņiem ir ļoti liela nozīme.

Pirms treniņiem vai sacensībām vienmēr cenšos uzbraukt simulatoru, lai atsvaidzinātu sajūtas konkrētajā trasē. Lai gan ir sajūta, ka Biķernieku trasi zinu no galvas, vienmēr ir, kur pielikt un atsvaidzināt sajūtas. Šajā mirklī ir vērts pieminēt, ka tieši šogad un pagājušajā gadā nopietnāk pievērsos simulatoriem. Pateicoties “Degviela Motorsport”, ieguvu iespēju trenēties simulatoros mājas apstākļos. Pateicoties eautosports.lv attīstībai, arī Latvijas mērogā norisinājās sacensības uz simulatoriem un tam es pievērsos pavisam nopietni - aizvadīju treniņus, kā arī guvu atzīstamus rezultātus sacensībās. Ticu, ka arī šis savā ziņā norūdīja un uztrenēja mani šīs sezonas ABC sacensībām.

Neesmu ļoti pieredzējis braucējs - šī ir mana pirmā sezona, taču personīgi man ir sava treniņu pieeja. Treniņu sākumā jāaprod ar trases segumu, riepu spiedienu, bremzēm - jāsajūtas salīdzinoši komfortabli. Uz treniņa otru pusi jāsāk “līst ārā” no savas komforta zonas, pārbaudot automašīnas limitus - vēla bremzēšana, vēla griešana līkumā, bremžu balansa pieregulēšana, riepu saķeres robeža, utt. Treniņi nekad nav bijuši tik daudz, lai es teiktu, ka esmu fiziski piekusis un auto ir pilnībā pārbaudīts. Ceru gan, ka tāda diena drīz pienāks, jo tā varētu būt kolosāla sajūta.